Šādus secinājumus raidījums "De facto" izdarījis, salīdzinot no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas noplūdušos datus par ''Parex bankas'' darbinieku atalgojumu ar pārējo divu tirgus līderu ''SEB bankas'' un ''Swedbank'' darbinieku atalgojumu.

''De facto" vēsta, ka banku prezidentu līmenī "Parex bankas" atalgojums īpaši neatšķiras. Melngaiļa vidējie pērnā gada mēneša ienākumi bijuši otrie augstākie – vidēji mēnesī Melngailis saņēmis 11 400 latus pirms nodokļu nomaksas, kamēr "SEB bankas" prezidents saņēmis 9 400 latus, bet "Swedbank" vadītājs – vairāk nekā 11 700 latus. Turklāt gada nogalē Melngaiļa atalgojums samazināts un šo banku vidū tas bijis zemākais.

Savukārt valdes atalgojums "Parex bankā" ievērojami pārsniedzot valdes atalgojumu pārējās bankās. Kā ziņo "De facto", vispieticīgāk valde algota "Swedbankā", kur vidējie mēneša ienākumi valdes locekļiem bijuši no 3700 latiem līdz 5300 latiem. Tālāk seko ''SEB banka'', vidēji ar valdes locekļu ienākumiem 6000 latu apmērā, izņemot skandināvu pārstāvi valdē, kura saņem vairāk nekā bankas prezidents.

"Parex bankas" valdes locekļu atalgojums – visu pagājušo gadu bankas īpašnieks jau bija valsts, taču valde "Parex bankā" vidēji mēnesī saņēma 9500 - 10 000 latu. Gada nogalē "Parex bankas" valdes locekļu atalgojums gan samazināts līdz 7000 latu, taču ''Swedbank" kāda valdes locekļa ienākumi bijuši vien 3000 latu.

''De facto'' norāda, ka "Parex bankas" valdes atalgojumu nosaka bankas padome, kas pārstāv bankas īpašnieku jeb valsts intereses. Padomi vada Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andžs Ūbelis. Kāpēc "Parex bankas" atalgojums ir tik augsts, viņš kameras priekšā atteicās skaidrot. Rakstveida atbildēs Ūbelis apgalvo, ka atalgojuma politiku padome esot izstrādājusi un tā apstiprināta jau pagājušā gada nogalē un paredzot augstākās vadības atalgojumu samazināt par trešdaļu.

Taču "De facto" rīcībā esošā informācija liecina, ka vārdiem darbi īsti nav sekojuši. No VID noplūdušajiem datiem secināms, ka Melngailis pagājušā gada janvārī saņēma 12 000 latus, gada nogalē – novembrī vairs tikai 8400 latus. "De facto'' rīcībā esošā neoficiālā informācija, ko neoficiāli apstiprinājuši arī bankā strādājošie – šā gada janvārī Melngailim alga atgriezusies iepriekšējā līmenī, un viņš atkal saņēmis 12 000 latus. To netieši apstiprina arī "Parex bankas" padomes priekšsēdētājs, atzīstot, ka atalgojumu bankā plānots sakārtot tikai šogad.

''Atbilstoši padomes apstiprinātajiem atalgojuma un motivācijas noteikumiem valdes locekļu un augstākās vadības fiksētais mēneša atalgojums 2010.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, ir jāsamazina par apmēram 30%. Atalgojuma skalu plānots pilnībā ieviest līdz 1. ceturkšņa beigām," skaidro "Parex bankas" padomes priekšsēdētājs Andžs Ūbelis.

''De facto" aplēses gan rāda, ka valdes atalgojums ir tikai redzamākā aisberga daļa. Salīdzinot visu trīs lielāko banku darbinieku mēneša ienākumus, "Parex banka" ir līderis arī vislabāk algoto darbinieku skaita ziņā. Ja par atskaites punktu ņem "Swedbanka'' valdes locekļa zemāko mēneša ienākumu apmēru – jeb 3300 latus, gan "Swedbank", gan ''SEB bankā'' šādi un lielāki mēneša ienākumi ir 12 cilvēkiem. "Parex bankā'' līdzīgas un ievērojami lielākas algas saņem 38 darbinieki, turklāt no tiem gandrīz pusei pērn vidējie mēneša ienākumi bijuši virs 5000 latiem.

Finanšu ministrija apgalvo – par šīm algām atbildīga pašreizējā bankas vadība, taču ''Parex banka" nesniedz skaidru atbildi, kāpēc augstas algas saņēmušo īpatsvars ir tik liels.

''Parex banka" nesniegs komentārus par nelegāli iegūtiem datiem, [..]Ņemot vērā to, ka ''Parex banka" strādā 13 valstu tirgos, objektīvam atalgojuma līmeņa izvērtējumam banku sektorā nepieciešams ''Parex bankas" pozīcijas salīdzināt ar citu banku mātes uzņēmumiem, nevis citu banku filiālēm Latvijā, kā arī - analizēt gada kopējo atalgojumu," bankas pārstāvji raidījumam norāda rakstveida atbildē.

Avots: PostFactum.lv