Tātad, kas tā ir – renovācija? Saskaņā ar Rēzeknes pilsētas domes saistošajiem noteikumiem Nr.7 (2008.gada 14.marts), renovācija ir būves vai tās daļas remonts (kapitālais remonts), lai atjaunotu būvi vai tās daļu, nomainot nolietojošos elementus vai konstrukcijas, kā arī mērķtiecīgu funkcionālu vai tehnisku uzlabojumu ieviešana būvē, nemainot tās apjomu un funkcijas.

Daudzas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Rēzeknē ir uzceltas vēl Padomju laikos, un patiešām šobrīd tām ir nepieciešams remonts vai renovācija, un šādu ēku diemžēl ir daudz, bet par visu pēc kārtas.

Nāk prātā labs krievu sakāmvārds: par velti ir tikai siers peļu slazdā. Praksē tas nozīmē sekojošo: neviens, pat Eiropas Savienība, vienkārši tāpat nepiešķirs naudas līdzekļus atsevišķu iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanai. Tātad, ja esat paņēmuši, esiet tik laipni arī atdot atpakaļ. Būtībā Eiropas Savienība piedāvā kredītu, kas rezultātā gulsies uz to māju iedzīvotāju pleciem, kas tiks renovētas. Problēma ir tajā, ka Rēzeknes pilsētas dome, piedāvājot iedzīvotājiem dzīvojamo māju renovācijas programmu, noklusē daudzas detaļas, tajā skaitā to, cik lielu naudas summu ik mēnesi nāksies atdot par noslēgtajām kredītsaistībām, uz cik lieliem procentiem tiks ņemts kredīts, kādu labumu no šīs renovācijas iegūs katrs daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas iedzīvotājs, un ko darīt ģimenēm, kas jau sen ir veikušas kapitālo remontu savā dzīvoklī: nomainījuši logus, ieejas durvis, nosiltinājuši sienas...

Uz uzdotajiem jautājumiem pilsētas domei, dzirdam atbildi: tas viennozīmīgi ir izdevīgs projekts. Ja jau tas tā ir, tad pamatojiet un izskaidrojiet tā izdevīgumu! Var būt tad arī nebūs pamata skandāliem, kas saistīti ar renovāciju, savukārt Rēzeknes domes deputāts (Saskaņas Centrs) vairs publiski neapvainos atsevišķus žurnālistus par viņu nekompetenci. Skotu rakstnieks un dzejnieks Roberts Luiss Stīvensons kādreiz ir teicis: «Tam, kas dzīvo stikla mājā, nevajadzētu mest citos akmeņus». Sakarā ar šo, rodas jautājums Dagmāras Abramovas kundzei: kāpēc Jūs varat atļauties vainot avīzes «Rēzeknes Vēstis» žurnālisti M. Tetarenko viņas nekompetencē, laikā, kad pati uzņematies atbildību vadīt pilsētas municipālo uzņēmumu bez profila izglītības?!

Vārdu sakot, situācija šobrīd izskatās sekojoši: mums kārtējo reizi cenšas uzspiest kredītsaistības, pat necenšoties sniegt pārliecinošu atbildu uz jautājumu, kāpēc mums tas galu galā ir nepieciešams.

Katrai daudzdzīvokļu dzīvojamajai mājai ir savs uzkrājumu konts, uz kuru mājas iedzīvotāji ik mēnesi pārskaita maksājumus par dzīvojumā īpašuma apsaimniekošanu. Par šo naudu katrā kāpņu telpā var ielikt stikla pakešu logus, nomainīt ieejas durvis, iztīrīt pagrabstāvu, nomainīt jumta segumu, siltināt ārējās mājas sienas un daudzas citas noderīgas lietas...Protams, tas viss nav īstenojams vienā reizē, tomēr pakāpeniski var izdarīt ļoti daudz.

Par šo naudu «Rēzeknes Namsaimnieks» izvēlas klusēt. Šādā gadījumā nav skaidrs, kā intereses šajā situācijā tiek pārstāvētas? Iedzīvotāju, vai arī to personu, kas ir ieinteresētas šajā renovācijā?

Acīmredzams, ka jautājumu šajā sakarā ir daudz vairāk, nekā atbilžu, tāpēc likumsakarīgi ir tas, ka sabiedrības reakcija ir negatīva, tāpēc mēs aicinām Rēzeknes pašvaldības vadību prezentēt savus grandiozos projektus un iesaistīties diskusijās ar pilsētas iedzīvotājiem, jo Jūs, pēc Jūsu pašu atzinuma, vienmēr esat atvērti un gatavi dialogam!

Mēs sazinājāmies ar SIA Latgales namu apsaimniekotājs», lai saņemtu sīkāku informāciju par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas procesu. Kā mums paskaidroja, procedūra ir sekojoša: sākumā tiek organizēta kopēja mājas iedzīvotāju sanāksme, kurā tiek lemts jautājums par konkrētās mājas pieteikuma iesniegšanu renovācijas procesam. Ja lielākā mājas iedzīvotāju daļa nobalso «par» projektu, tad vēlāk ir jāveic šādi darbi:

- ēkas energoaudits;

- tehniskā mājas apskate;

- tehniskā projekta izstrāde ēkas renovācijai.

Tas ir tikai pirmais etaps, jo vēlāk projekts tiek iesniegts Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijā. Gadījumā, ja tiek saņemta pozitīva atbilde, 80% no iepriekšminētajām darba izmaksām sedz Ekonomikas ministrija, atlikušos 20% attiecīgi paši mājas iedzīvotāji, tomēr, kā mums skaidroja SIA «Latgales namu apsaimniekotājs», šos 20% organizācija apņemas segt pati (māju ir jāapkalpo SIA «Latgales namu apsaimniekotājam»). Tātad sanāk, ka par pirmo etapu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašniekiem nav nemaz jāmaksā.

Tālāk tiek lemts jautājums par renovācijas gaitu. Iedzīvotāji pieņem lēmumu par to, vai jāveic visi remontdarbi uzreiz (šādā gadījumā ir jāņem kredīts), vai arī pakāpeniski, izmantojot to naudu, kas atrodas mājas kontā.

Šobrīd SIA «Latgales namu apsaimniekotājs» ir veicis 10 sapulces, savukārt Ekonomikas ministrijai iesniegti 8 projekti. Atbildes no ministrijas tiks saņemtas tuvākajā laikā. Pieteikumus iesniedza daudzdzīvokļu mājas Brīvības ielā 33, 35, 39, Kr. Valdemāra ielā 6, Atbrīvošanas alejā 103, 143а, 164а un Metālistu ielā 3.

Noslēgumā gribētos piebilst, ka «vieglo» kredītu laiks jau ir pagājis. Šodienas krīze māca mūs skaitīt katru santīmu, kas atrodas makā, tāpēc jebkura darījuma noslēgšanai un partneru izvēlei ir nepieciešama nopietna attieksme. Katrs paraksts paredz zināmas materiālās saistības.